Smiltsērkšķis ir unikāls augs, kura lapas, ziedus, sēklas un augli izmanto medicīnā un skaistumkopšanā. Tik plašs izmantojums nav bez pamata – oranžās ogas satur daudz vērtīgu vitamīnu un minerālvielu, tādēļ ir tikai likumsakarīgi tās izmantot teju visur. Un šobrīd, kad rudens mūs gatavo ziemai ar zemu gaisa temperatūru, stipru vēju un spēcīgām lietus gāzēm, smiltsērkšķis būs īstais palīgs imūnsistēmas stiprināšanā.

Neskatoties uz to, ka, iespējams, smiltsērkšķis lielākajai daļai cilvēku ir pazīstams tikai kā imūnsistēmas stiprinātājs, tā lietošana uzturā sniedz arī daudz citu ieguvumu. Tas var palīdzēt sirds un asinsvadu slimību profilaksei, labvēlīgi ietekmēt gremošanas sistēmas darbību, palīdzēt pret ādas novecošanos, uzlabot redzi un paveikt daudz citu labu lietu. Tāpat to vari ieviest uzturā ne tikai svaigā veidā, bet arī sulā, kompotā, sīrupā, biezenī utt. Lasi tālāk un uzzini, ko par smiltsērkšķu uzturvielām, ietekmi uz veselību un ieviešanu uzturā saka uztura speciāliste Jeļena Pavlova.

 Smiltsērkšķis ir bagātīgs vitamīnu un minerālvielu avots

Pavlova skaidro, ka smiltsērkšķu ogas ir bagātīgs vitamīnu un minerālvielu avots. Tās satur visvairāk C vitamīna, salīdzinot ar citiem zināmiem C vitamīna avotiem. Tāpat tikai 20 grami ogu jau nodrošinās nepieciešamo C vitamīna dienas devu, kas ir vidēji 600 miligrami C vitamīna uz 100 gramiem.

Ogas satur arī B grupas vitamīnus, īpaši B2, B3, folskābi, biotīnu; E (dažādus tokoferolus); K vitamīnu; minerālvielas – kāliju, magniju, kalciju, dzelzi, cinku, varu, mangānu; karotinoīdus – alfa, beta, gamma karotīnu; likopēnu, zeaksantīnu, fenolu savienojumus, nepiesātinātās taukskābes, tai skaitā četru veidu omega taukskābes (omega 3, 6, 7 un 9) – taukskābēm visbagātākā, protams, būs smiltsērkšķu eļļa; organiskās skābes; fitosterolus; šķīstošās un nešķīstošās šķiedrvielas.

Uztura speciāliste piebilst, ka klīniskajos pētījumos tiek izmantoti 5–45 grami kaltētu ogu vai eļļas, sula līdz 300 mililitriem dienā (jāatceras, ka sula noteikti jāatšķaida ar ūdeni). Tomēr ikdienā profilaktiskiem nolūkiem pietiks ar mazākām devām (20–30 grami ogu).

Smiltsērkšķis ir plaša spektra veselības uzlabotājs

Pavlova stāsta, ka zinātniskajā literatūrā ir daudz informācijas par smiltsērkšķu labvēlīgo ietekmi uz veselību. Un tas viss, pateicoties ogās esošajām uzturvielām. Smiltsērkšķi ir lielisks dabas līdzeklis:

• sirds un asinsvadu slimību profilaksei, jo satur ne tikai vitamīnus, minerālvielas un antioksidantus, bet arī fitosterīnus, kam piemīt holesterīnu pazeminošas īpašības;

• pasargā no 2. tipa cukura diabēta, jo uzlabo insulīna sekrēciju un šūnu jutību pret insulīnu;

• labvēlīgi ietekmē aknu un gremošanas sistēmas veselību, mazina kuņģa čūlas risku un asiņošanu;

• ādas un gļotādas veselībai – satur antioksidantus, kas iesaistīti kolagēna sintēzē, nodrošina epitēlija aizsardzību un atjaunošanu. Organiskās skābes paātrina brūču dzīšanu, K vitamīns palīdz ādas atjaunošanās procesā pēc bojājumiem, savukārt ogās esošās vielas palēnina ādas novecošanos;

• imunitātes uzlabošanai – piemīt pretiekaisuma un antibakteriālas īpašības, labvēlīgi ietekmē zarnu mikrobiomu. Uzlabo organisma spējas pretoties infekcijām;

• pretvēža iedarbība;

• depresijas, Alcheimera slimības riska mazināšana un kognitīvo funkciju veicināšana.

Portāls Web Md raksta, ka smiltsērkšķus nereti izmanto arī saules aizsargkrēmu un citu kosmētisko krēmu ražošanā, lai novērstu tādas ādas problēmas kā apdegumi, akne, izsitumi, sausa āda, dermatīts u. c. Tāpat smiltsērkšķos esošās uzturvielas var palīdzēt uzlabot redzi un mazināt acu sausumu, samazināt svaru, ārstēt elpceļu problēmas, tostarp astmu, saaukstēšanos un pneimoniju.

Runājot par to, vai smiltsērkšķus var apēst par daudz un kā tas ietekmēs veselību, Pavlova skaidro – ja ogas lieto mērenos daudzumos, kaitējumam veselībai nevajadzētu būt. Taču jāņem vērā gremošanas sistēmas īpatnības, jo ogas ir skābas. Vidējais ieteicamais ogu daudzums ir 20–30 grami dienā, kas, kā jau noskaidrojām, nodrošina nepieciešamo C vitamīna devu.

Ja tomēr smiltsērkšķus lieto pārāk daudz un ilgstoši, var parādīties ādas krāsas izmaiņas, jo karotīna pārpalikumi var uzkrāties ādā, tādējādi āda iegūs dzeltenīgu nokrāsu.

Pavlova, taujāta par labākajiem smiltsērkšķu ēšanas veidiem, stāsta – savu ēdienkarti var papildināt ar svaigām, saldētām vai žāvētām smiltsērkšķu ogām un sulu. Savukārt ievārījums būs mazāk vērtīgs, jo vārīšanas rezultātā vērtīgās uzturvielas būs gājušas mazumā, piemēram, C un B9 vitamīns, jo šie vitamīni, produktu termiski apstrādājot, ir ļoti nestabili. Tāpat arī sulai nevajadzētu būt karsētai, lai iespējami labāk tiktu saglabātas ogu vērtīgās uzturvielas.

Latvijā smiltsērkšķu audzēšana kļūst arvien populārāka, jo beidzot esam apzinājušies oranži zeltaino odziņu vērtību. Vēl pārdesmit gadus atpakaļ par smiltsērkšķiem neko daudz netika runāts, bet nu teju katram ir skaidrs, ka šīs ogas ir īsts superprodukts. Ir atklāts, ka mazās vitamīnu bumbiņas satur pat vairāk kā 180 dažādu organismam nepieciešamu bioloģiski aktīvu vielu, tādēļ saldēti, kaltēti, sīrupā savārīti vai eļļā izspiesti smiltsērkšķi būs īpaši vērtīgs un veselīgs ziemas krājumu papildinājums.