Vai jūs piekristu mainīt ikdienas paradumus, ja zinātu, ka tādā veidā var atveseļot organismu, novērst hroniskas un ģenētiskas slimības, nodzīvot ilgu un rosīgu dzīvi? Ēšanas un uzvedības paradumu maiņa var radikāli ietekmēt cilvēka veselību, ļaujot piedzīvot ne tikai garu, bet arī kvalitatīvu mūžu. Ar dzīves pagarināšanu, veselības profilaksi un organisma novecošanas simptomu samazināšanu mūsdienu pasaulē nodarbojas preventīvā medicīna.

Par preventīvo medicīnu, tās priekšrocībām un metodēm, ar kuru palīdzību cilvēks var novērst pat visbriesmīgākās slimības, mēs parunājām ar dakteri Ludmilu Stavro-Freibergu, ārstu-kosmetologu, preventīvās medicīnas kouču un klīnikas “Panacea Premium” vadītāju.

Kas ir preventīvā medicīna un kā tā radusies?

Pēdējo desmit gadu laikā pasaulē ir notikušas vērienīgas izmaiņas. Cilvēki sākuši dzīvot ilgāk. Ja agrāk tika uzskatīts, ka 60 gadu vecumā cilvēks jau ir vecs, un viņam atliek tikai nodzīvot savas dzīves atlikumu, tad tagad ar to neviens vairs negrib samierināties. Mūsdienu cilvēkam ir vēlme būt sociāli aktīvam un veselam, veidot karjeru un baudīt dzīvi. Prasības pret dzīves kvalitāti ir kļuvušas ievērojami lielākas.

Lai dzīvotu ilgāk un kvalitatīvāk, ir jāprot tikt galā ar hroniskām slimībām un nodarboties ar organisma atveseļošanu. Mūsdienu medicīna ir sasniegusi lielus panākumus ķirurģijas, transplantācijas un citās jomās, bet hronisku slimību gadījumā ārstē simptomu, nevis cēloni. Ir simptoms ‒ ir arī tablete. No šī vienādojuma pilnīgi izslēgts cilvēks kā personība, bet preventīvajā medicīnā cilvēks tiek uzlūkots kā sistēma, kurā viss ir savstarpēji saistīts. Piemēram, nevar ārstēt akni, nezinot, kas notiek ar kuņģa un zarnu traktu (turpmāk ‒ KZT), psiholoģisko stāvokli, miega kvalitāti un tā tālāk.

Svarīgi uzsvērt, ka preventīvā medicīna nav netradicionālā vai alternatīvā medicīna, tā necīnās ar konvencionālo medicīnu. Tā ir tikai cita pieeja ārstēšanai un profilaksei, kas ir vairāk pielāgots mūsdienu cilvēka dzīves apstākļiem. Izmantojot dzīvesveida korekciju un atveseļošanos bez zālēm, tiek panākts līdzsvars, kā rezultātā neatkārtojas vai nerodas dažādas slimības ‒ pat tās, uz kurām ir nosliece.

Kam ir nepieciešama preventīvā medicīna?

Preventīvās medicīnas būtība ir atrast hronisku slimību cēloņus un laicīgi novērst slimības, kas var rasties dzīvesveida dēļ. Tas ir, mēs cenšamies uzlabot veselības stāvokli bez zāļu lietošanas. Kā tas darbojas? 

Piemēram, ir ģimene, kur abiem vecākiem ir aptaukošanās, arī viņu bērniņš ir apalīgs. Visticamāk, ka vecāki uzskatīs bērna apaļīgumu par ģenētiski mantotu. Bet ir zinātniski pierādīts, ka tikai 10% gadījumu aptaukošanās ir saistīta ar ģenētisku noslieci. Visos pārējos gadījumos jāpievērš uzmanība ēšanas paradumiem ģimenē. Vecāki baro savus bērnus nepareizi, ēdienreizes notiek haotiski, ēdiens tiek slikti sakošļāts, tāpēc rodas aptaukošanās.

Šeit ir nepieciešams uzdot kritiski svarīgu jautājumu: ja mēs jau iepriekš zinām, ka ar vislielāko varbūtību attīstīsies konkrētas slimības, kāpēc mēs nevaram nodarboties ar slimības profilaksi, kamēr simptomi vēl nav parādījušies?

Piemēram, ja visi ģimenes locekļi slimo ar cukura diabētu, tad būtu tikai loģiski pārdomāt: ko man darīt, lai es nesaslimtu ar šo slimību? Atbildi uz šo jautājumu sniedz preventīvā medicīna. Neskatoties uz ģenētisko noslieci, dažās situācijās dzīvesveidam ir primāra un izšķiroša ietekme uz patoloģiju attīstību. Pat smagu iedzimtību gadījumā ir iespējams koriģēt savu dzīvesveidu, uzturu, fizisko slodzi, kā arī saņemt uztura speciālista un psihologa atbalstu. Tādā veidā cilvēki var izvairīties no diagnozes, ko tie, iespējams, uztver kā nenovēršamu, bet tas tā pilnīgi noteikti nav.

Ir iespējams apmānīt pat ģenētiku. Vajag tikai saprast, ar kādiem paņēmieniem to paveikt.

Un kas tie būtu par paņēmieniem?

Stāstu jāsāk no pirmsākumiem. Klīnika “Panacea Premium” jau 18 gadus nodarbojas ar estētisko medicīnu, bet pēdējos gados tā koncentrējas uz preventīvo medicīnu, lai cīnītos ar vecuma izmaiņām un hroniskām slimībām ne tikai ārīgi, bet arī iekšēji.

Iedomāsimies mūsu klientu. Tā varētu būt dāma ap 50 gadiem, viņas organismā sākas hormonālas izmaiņas, parādās veselības problēmas, miega traucējumi, slikta pašsajūta. Ja mēģina tikai saremontēt fasādi, tad sasniegt vēlamo estētisko efektu būs gandrīz neiespējami, neskatoties uz visiem estētiskās medicīnas sasniegumiem. Tāpēc šai klientei būtu nepieciešams darboties vairākos virzienos: no vienas puses ‒ estētika, no otras ‒ preventīvā medicīna, un no trešās ‒ pašdisciplīna.

Kāpēc ir svarīgi pievērst uzmanību tieši disciplīnai? Cilvēks parasti nevēlas nodarboties ar sevi. Viņš vēlas, lai viņam vairs netraucē simptomi. Viņš atnāk pie ārsta un tic, ka ārsts atradīs burvju tableti, kas atrisinās visas problēmas. Ir cilvēki, kas veic lāzera procedūru, cerot kļūt par 20 gadiem jaunāki. Preventīvajā medicīnā galvenais faktors ir paša cilvēka līdzdalība savas veselības uzlabošanā. Atbildība par veselību gulstas uz katra paša pleciem. Ārsts ir klātesošs, lai noteiktu simptomu vai slimību cēloņus, bet tālāk cilvēkam ir jāstrādā ar sevi un ar saviem ieradumiem.

Ja runā par konkrētiem paņēmieniem, tad tie būtu pārtikas nepanesamības tests, intervālās hipoksijas treniņš un koučings. Protams, metožu ir daudz vairāk, bet būtu svarīgi koncentrēties tieši uz šiem, jo var teikt, ka tie ir vaļi, uz kuru mugurām stāv preventīvā medicīna.

Pastāstiet sīkāk par pārtikas nepanesamības testu. Kas tas ir? Kam ieteicams veikt šādu testu?

Lai cik banāli tas neizklausītos, bet mēs esam tas, ko mēs ēdam. Pateicoties preventīvās medicīnas atklājumiem, ir zināms, ka daudzas kaites un slimības ir saistītas ar slēptiem iekaisumiem kuņģa un zarnu traktā, tāpēc vispirms ir nepieciešams normalizēt KZT darbību. Slēpts hronisks iekaisums visbiežāk veidojas sakarā ar KZT nelīdzsvarotību un gremošanas sistēmas problēmām.

Ir svarīgi saprast, ka slēpts iekaisums izpaužas nevis kā sāpes vēderā, bet kā, piemēram, mikro izsitumi uz ādas, sāpes locītavās, biežas galvas sāpes, grūtības koncentrēties, miega traucējumi un tā tālāk. Ja šie simptomi jums ir pazīstami, tad būtu ieteicams veikt pārtikas nepanesamības testu ImmunoHealth™.

Kā tas darbojas? Izmantojot asins analīzi, tiek paņemta prove, kas parāda reakciju uz 111 produktiem, kas savukārt dod pilnīgu priekšstatu par to, kas notiek ar cilvēku. Šajā testā tiek izmantota matemātiskā datu apstrādes teorija. ImmunoHealth™ testa rezultātu apstrādes algoritms ļauj ar minimālu kļūdīšanās iespēju noteikt, uz kādiem pārtikas produktiem cilvēks ir tik jūtīgs, ka tie būtu jāizslēdz no uztura.

Metode ir patentēta, un tā atšķiras no visām citām ar to, ka tiek veiktas ne tikai asins bioķīmiskās analīzes, bet notiek arī principiāli jauna analīžu rezultātu interpretācija. Pirmās konsultācijas laikā ārsts apkopo klienta anamnēzi un sūdzības, savukārt pēc testa rezultātiem ārsts interpretē tos, ņemot vērā testa datus un klienta sūdzības.

Tā visa rezultātā klients saņem izdruku ar produktu sarakstu, kuri izvietoti pa zonām: sarkanā, dzeltenā un zaļā. Izdrukai pievienotas arī rekomendācijas par cilvēka personīgo uzturu: ko izslēgt pavisam, ko ar ko var kombinēt, piemēram, lai kuņģī būtu noteikts skābuma līmenis un kāds produkts netraucētu citam tikt sagremotam. Piemēram, jūsu sarkanajā zonā ir olas, un dzeltenajā ‒ banāni. Speciālists var ieteikt izslēgt olas uz 3 vai 6 mēnešiem, banānus ‒ uz mēnesi, un pēc tam drīkst ieviest šos produktus atpakaļ ēdienkartē un sekot līdzi pašsajūtas izmaiņām.

Speciālista uzdevums ir piemeklēt tādu uzturu, kas maksimāli apmierinātu klienta vajadzības. Teiksim, ja jūs nevarat dzīvot bez pankūkām, tad speciālists piemeklēs tādu recepti, lai pankūkas no jūsu dzīves nepazustu. Tās vienkārši būs pagatavotas no citiem produktiem, tātad būs atrasts kompromiss.

Mēs piedāvājam arī ģimenes komplektu testam ImmunoHealth™: šajā gadījumā speciālists veic daudz sarežģītāku darbu, jo vērtē divu cilvēku analīžu rezultātus un veido tādu ēdienu sarakstu, kas atbilst abiem ģimenes locekļiem. Testu var veikt arī bērniem un iekļaut to rezultātus, veidojot ģimenes kopējo ēdienkarti.

Var teikt, ka pareizi izvēlēts ēdiens kļūst par zālēm. Aptuveni pirms desmit gadiem zinātnieki sāka saprast, ka universālas diētas nevar piemērot visiem, tāpēc tagad mēs dzīvojam personalizēta uztura laikmetā.

Kas ir hipoksijas treniņš un kam tas der?

Agrāk bija tāda mode: indēt karaļus vai viņu mantiniekus, lai ieņemtu troni. Tāpēc ļoti bieži karaliskas personas jau no mazotnes baroja savus bērnus ar indēm, lai viņu ķermenis tām pielāgotos. Inde, ko regulāri iegūst mazās devās, veicina organisma spēju pielāgoties attiecīgajam toksīnam.

Intervālās hipoksijas treniņš darbojas pēc līdzīga principa: indes lomā ir hipoksija, troņmantnieka lomā ‒ mitohondriji. Mitohondriji ir katrā mūsu organisma šūnā. Ir orgāni un audi, kuriem ir vairāk nepieciešama enerģija, tāpēc to šūnās ir lielāks mitohondriju skaits. Mitohondrijus var nosaukt par mazām elektrostacijām katras šūnas iekšpusē. Jo spēcīgāks ir mitohondrijs, jo vairāk kvalitatīvas enerģijas tas ražo, jo vairāk paaugstinās cilvēka dzīves kvalitāte ‒ uzlabojas miegs, nerodas galvassāpes, ir vairāk spēka.

Treniņa laikā mēs dozēti izmantojam kontrolētu “indi” mitohondrijiem, lai rosinātu tajos adaptācijas procesus. Mēs izmantojam hipoksiju, lai stipri bojātie mitohondriji neražotu nekvalitatīvu enerģiju, tas ir, mēs tos apzināti nogalinām. Vairāk vai mazāk veselīgi mitohondriji norūdās un kļūst stiprāki. Rezultātā atveseļots tiek viss organisms, jo mitohondriji ir katrā ķermeņa šūnā. Tā ir kompleksa atveseļošanās, nevis viena orgāna stāvokļa uzlabošana.

Hipoksijas treniņš ir piemērots visiem, jo īpaši tiem cilvēkiem, kuri nevēlas vai nevar nodarboties ar aktīvām fiziskām darbībām. Šī procedūra ir labvēlīga vecāka gadagājuma cilvēkiem vai cilvēkiem ar lieko svaru, jo viņi nevar nodarboties ar sportu un pat staigā ar grūtībām. Hipoksijas treniņā drīkst piedalīties visu vecumu seniori, bet ar bērniem ir iespējams strādāt tikai tajā vecumā, kad var nodrošināt mierīgu skābekļa maskas uzlikšanu un turēšanu uz sejas.

Pat ja cilvēkiem dzīvē nav daudz sportisku aktivitāšu, viņiem ir ļoti ērti pa ceļam no punkta A uz punktu B atbraukt pie mums uz klīniku un 40 minūtes pagulēt, trenējot mitohondrijus. Sākumā ir vajadzīgs intensīvs kurss, ne retāk kā 2 reizes nedēļā, pēc tam var retāk. Šeit darbojas tāds pats princips kā ar rūdīšanos: ja jūs vienu reizi apliesiet sevi ar ledus ūdeni, tad, visticamāk, saslimsiet. Bet ja to dara regulāri, tad viss būs labi. Noturīgam rezultātam ir ieteicams veikt 15 treniņus, jo jebkuri treniņi paredz regularitāti, un hipoksijas treniņš nav izņēmums.

Un visbeidzot, tas ir patīkami. Klienti saka, ka viņi ar prieku veic hipoksijas treniņus, jo tie ir līdzīgi meditācijai ‒ smadzenes atslēdzas un rodas labsirdīgs stāvoklis, kur nav vietas stresam.

Noslēgumā: kādēļ var būt nepieciešams koučings?

Koučings ir nepieciešams, lai palīdzētu cilvēkam mainīt savus ieradumus. Mēs bieži vien neapzināmies savus ieradumus, dzīvojam automātiskā režīmā un pat neaizdomājamies, ka darām kaut ko nepareizi. Teiksim, daudzi zina, ka nedrīkst ēst naktī, bet neapzināti to dara: vispirms ēd, bet pēc tam sevi lamā. No šī apburtā loka izkļūt pašam ir praktiski neiespējami. Cilvēks nesaprot, kas viņu noved pie ēšanas nakts laikā, tāpēc ir nepieciešama psihoterapeita vai kouča palīdzība.

Cilvēkam, kurš nolēmis uzsākt atveseļošanas ceļu, koučs var parādīt, ar kādiem līdzekļiem mazināt trauksmi, kā mainīt darba dienas struktūru, lai nodrošinātu pareizu cikliskumu darbā un atpūtā, kā atrast pareizo laiku, lai paēstu. Preventīvajā medicīnā ir svarīgi, lai cilvēks apēstu tieši to ēdienu, kas viņam dod enerģiju, nevis atņem.